No Irākas līdz "Ultra-Trail du Mont-Blanc" (UTMB) - unikāls lietuviešu skrējēja stāsts

Posted by admin 05/02/2017 0 Comment(s)

To bija neiedomājami grūti atzīt, es to slēpu pat no ārstiem, bet iekšēji sajutos trausls. Tāpēc, lai atbrīvotos no stresa, es sāku skriet arvien tālāk un tālāk.

Viņš bija aizvadītā gada UTMB (Ultra- Trail du Mont- Blanc) pārsteigums. Lietuvietis Ģedimins Grinius bija relatīvi nezināms līdz nonāca vienās no pasaules slavenākajām skriešanas sacensībām- UTMB. Pēc 167 km un 9600m augstuma metru pārvarēšanas viņš ieskrēja atpakaļ Šamonī (Francija), lai šķērsotu finiša līniju izcilajā 5. vietā un tādejādi pieteiktu sevi uz pasaules apvidus skriešanas skatuves. Ģedimins savu debiju sasniedza līdz pilnībai un, neskatoties uz ceļgala traumu, kas tika gūta 30 km pirms finiša, viņš distanci veica 21 stundā un 50 minūtēs, aiz sevis atstājot augsta ranga vārdus. Šajā intervijā Ģedimins atspoguļo savu UTMB pieredzi un runā par to, kā pēc dienēšanas Irākā, Ultra- Trail palīdzēja viņam cīnīties ar pēctraumatiskā stresa sindromu, kā arī lūkojās uz notikumiem, kas sagaida 2015. gadā.

Kas ir Ģedimins Grinius

Esmu 35 gadus vecs. Piedzimu Lietuvā, bet pēdējos divus ar pusi gadus dzīvoju Polijā un kalpoju NATO štābam.

Cik ilgi Tu nodarbojies ar skriešanu? Kuras bija Tavas pirmās sacensības un kā Tev veicās?

Es skrienu regulāri septiņus ar pusi gadus. Agrāk, kad biju jaunāks, nodarbojos arī ar citiem sporta veidiem, piemēram, militāro pentatlonu, bet manas pirmās īstās skriešanas sacīkstes nebija līdz pat 2007. gada Viļņas pusmaratonam Lietuvā. Man jāsaka, ka precīzu laiku es neatceros, bet tas bija aptuveni viena stunda un 25 minūtes. Es nekad neesmu bijis, kā jūs mēdzat teikt, ļoti ātrs skrējējs!

Kad Tu pieņēmi lēmumu par labu sacīkstēm garajās distancēs un kas Tevi uz to pamudināja?

Ar skriešanu es sāku nodarboties ļoti vēlu - laikā, kad biju savos divdesmitajos un kalpoju Polijas karaspēkam Irākas dienvidos. To es darīju meditācijas nolūkos, tomēr, laikam ejot, mana skriešana pārtapa par iespēju robežu izpēti. Kad atgriezos no misijas, es cietu no pēctraumatiskā stresa sindroma (PTST). To bija neiedomājami grūti atzīt, es to slēpu pat no ārstiem, bet iekšēji sajutos trausls. Tāpēc, lai atbrīvotos no stresa, es sāku skriet arvien tālāk un tālāk. Caur šo es beidzot arī atklāju garo distanču skriešanas pasauli.

Nu jau aizvadītajā gadā Tu debitēji UTMB. Vai Tu biji pārsteigts par to, cik Tev labi tas izdevās?

Jā, tas bija liels pārsteigums. Tā bija ne tikai UTMB debija, bet arī mana pirmā 100 jūdžu sacīkste. Es cerēju iekļūt pirmajā divdesmitniekā, tāpēc, iekļūšana top- 5 man bija milzīgs sasniegums.

Gediminas Grinius 2014. gada Ultra-Trail du Mont-Blanc. Foto: Piotr Dymus

PIRMAJĀ UTMB SACENSĪBU DAĻĀ ES CENTOS TURĒTIES LĪDZI ANTONAM KUPIKAM, JO VIŅŠ SKRIEN ĻOTI GUDRI UN ĀTRUMU UZŅEM LĒNI, JA SAPROTAT, KO DOMĀJU!

Vai Tev bija UTMB sacensību plāns un vai Tu to izpildīji? 

UTMB ir neiedomājami liels notikums, kurā šogad satikās ļoti konkurētspējīgi un profesionāli sportisti. Izņemot cerēšanu iekļūt pirmajā divdesmitniekā, es īpaši daudz par vietām nedomāju- manās pirmajās 100 jūdžu sacensībās tas būtu bijis absurds. Pirmajā UTMB sacīkšu daļā es centos turēties līdzi Antonam Kupikam, jo viņš skrien ļoti gudri un ātrumu uzņem lēni, ja saprotat, ko domāju! Par nelaimi Antonam, viņam sacīkšu laikā radās problēmas, tāpēc es turpināju virzīties uz priekšu. Tad es sāku spēlēt pats savu spēli, skrienot pats savā solī, līdz panācu M. Fūtu, J. Duranu un Dž. Šlarbu. Es nolēmu, ka labākā izvēle bija pavadīt nakti skrienot kopā ar šiem puišiem, un tā es arī darīju.

Tuvojoties rītam, man nebija pat mazākās nojausmas, kurā pozīcijā atrodos. Tad, sasniedzot atbalsta staciju, es pamanīju B. Povelu no IrunFast, kurš pateica, ka esmu ne tikai top- 10, bet jau pirmajā septītniekā! Tas bija liels pārsteigums, jo man nebija ne jausmas, cik daudziem es jau biju paskrējis garām iepriekš un cik daudzi bija izstājušies nakts laikā. Pēkšņi, pirmo reizi sacensību laikā, mana domāšana izmainījās. Sapratu, ka tagad cīnos par vietu. Līdz tam man sacīkste nelikās pārāk grūta. Mans solis bija diezgan lēns un ne pārāk tehnisks. Lai nu kā, aptuveni 30 km pirm finiša, es savainoju labās kājas ceļgalu un kopš tā brīža cinījos, lai spētu pacelt pēdu no zemes. Pēdējo 30 km laikā es daudz cietu. Tas bija ļoti savādi, jo mentāli e jutos ļoti svaigs, bet fiziski- sāpes mani kavēja. Protams, tas bija pagodinājums, ka spēju finišēt piektais, bet domāju, ka ceļgala trauma man atņēma iespēju pacīnīties par ceturto vietu.

Tuvojoties UTMB finišam 5. vietā, Gediminas Grinius. Foto: Piotr Dymus

Kā Tavs sniegums UTMB ierindojas starp pārējiem sasniegumiem Tavā sportista karjerā? 

Piedalīšanās tādā plaša mēroga internacionālā notikumā kā UTMB, ir lieliska pieredze. Tā bija manas dzīves garākā sacīkste ar augstāko rezultātu. Ikreiz, kad sacenšos ar puišiem, par kuriem esmu lasījis žurnālos vai skatījies filmās, sajūta ir vienkārši neatkārtojama!Tagad, skrienot ar viņiem, es sajūtos līdzvērtīgs. Patreiz es ieņemu trešo vietu 2015.gada Ultra- Trail World Tour rangā, par ko esmu ļoti lepns. Šeit ir arī daudz cilvēku, kuri man pašam palīdzēja nokļūt tur, kur tagad esmu, it īpaši puiši, kuri uzņēma mani poļu INOV-8 komandā. Viņi ir mani atbalstījuši arī kritiskās situācijās un nekad nav nobijušies no manas tautības, kas mēdz izraisīt problēmas citās poļu kompānijās.

Kādas ir tavas skriešanas stiprās un vājās puses?

Mans svarīgākais skriešanas stiprais punkts ir manas ģimenes atbalsts. Bez tā es nebūtu kļuvis par to, kas esmu. Mans vājums ir sajūtams reljefā. Visu savu mūžu esmu nodzīvojis līdzenumos, tāpēc tagad ir grūti pierādīt savas tehniskās prasmes arī kalnainā reljefā, bet es pie tā smagi strādāju.

Kādi ir Tavi skriešanas plāni, atskatoties uz 2014. gadu un ielūkojoties 2015. gadā?

Man vēl jāizlemj, uz ko tiekties nākamgad. Iespējams, mēģināšu piedalīties kādā no Ultra- Trail pasaules tūres sacīkstēm, bet, kā vienmēr, daudz kas būs atkarīgs no brīvā laika un finansiālā stāvokļa. Man tiešām patiktu iegūt vietu, izmantojot loteriju, Western States 100 vai Hardrock 100. Abas ir pazīstamas garo distanču sacīkstes, un būtu lieliski doties uz ASV, lai pacīnītos arī tur.

INOV-8 ir par sportistiem ar atdevi. Kāda atdeve piemīt Tev?

Viss mans brīvais laiks ir veltīts skriešanai un kalniem. Man patīk pavadīt laiku ārpus mājas ar savu ģimeni, mācot viņiem to, kas pasaulē ir patiešām vajadzīgs. Kad skrienu, es jūtos īsts. Nav nekādu masku vai kā tamlīdzīga, esmu tikai es pats. Tas man atgādina sava veida meditāciju, kurai esmu piesaistīts. Esmu arī apmāts un traks- tas nu ir skaidrs!

Gediminas Grinius dodas uz UTMB skatuvi, lai saņemtu savu balvu. Foto: Piotr Dymus

X- talon 212 bija nepārpējami visā UTMB garumā - jutos viegls un tiku nodrošināts ar labu saķeri.

Kuri ir Tavi mīļākie INOV-8 apavi?

UTMB es skrēju ar X- talon 212, kas bija lieliski visā UTMB garumā- es jutos viegls un tiku nodrošināts ar labu saķeri. Es izmantoju arī Race Ultra Vest dzeršanas somu. Tā bija ļoti ērta un neatleca no auguma, kā citas skriešanas somas mēdz to darīt. Man patīk skriet arī ar Bare- grip 200 apaviem, jo ar tiem kāja pieguļ tuvu zemei. Es jūtu, ka manas pēdas man lūdz skriet vēl un vēl vairāk kilometru!

X-talon 212, kas Ģediminam Grinius bija kājās, finišējot 2014.gada UTMB 5.vietā

Gediminas Grinius – 2014.gada izcilie rezultāti

Transgrancanaria (ESP) 125km. 11.vieta, 16:11:13
Chojnik Trail Maraton (POL) 43km. 3.vieta, 3:56:35
Lavaredo Ultra Trail (ITA) 119km. 3.vieta, 13:01:22
Zloty Marathon (POL) 42km. 4.vieta, 3:37:49
Chudy Wawrzyniec (POL) 53km. 1.vieta, 4:33:53
Ultra-Trail du Mont-Blanc 168km. 5.vieta, 21:50:04

Race ultra soma, kādu Gediminas Grinius izmantoja, finišējot 5.vietā 2014.gada UTMB

 
 

Leave a Comment